Cik skaista ir daba, kad tā pamostas! Nav krunkains, blāvs vai kaprīzs … gluži pretēji! Viņa ir tikai maigās krāsās un pietūkušos pumpuros ar solījumiem par labvēlīgu nokrāsu un gardu ražu. Koki, kas tik ilgi ir kaili un pelēki, atdzīvojas, kad sula pamostas un paceļas zaros. Ja veltāt laiku novērošanai, jūs gandrīz varētu redzēt pumpurus, kas dīgst čaumalās un dzemdē pirmos dzinumus. Kāda ir lazdu seja pirmajās stundās vai pat ceriņiem? Mēs aicinām jūs izpētīt pumpuru portretu galeriju.
Valrieksts
© J-F. MaheVai valrieksts būtu auksts? Laikā, kad viņa vienaudži jau ir uzvilkuši gaiši zaļu halātu, viņš tikai sāk izbāzt no pumpuriem savas pirmās lapas. Gandrīz asins krāsā tie izvēršas zem pirmās saules, savukārt nākamā rudens rieksti tikai sāk nogatavoties.
Papele
© J-F. MahePlaisājot vieglajā vējā, šķiet, ka pirmās papeles lapas cenšas nožūt svaigu laku. Spīdīga un jauka dzintara nokrāsa, tās lēnām mainīs krāsu un sabiezēs nākamo nedēļu laikā.
Visterija
© J-F. MaheVisterija ar rievotu pelēko stumbru, dziļi aizmigusi, pamostas no garas ziemas. Un tapās, kas veidojas, vispirms ziedēs ziedi, simtiem veidojot purpursarkanas, smaržīgas kopas. Lapas, lai gan tās jau ir agrīnā stadijā, pārņems, kad ziedēšana būs pabeigta.
Persiks
© J-F. MaheJoprojām saspringti, persiku koku pumpuri pārbauda gaisu, lai pārliecinātos, ka viņu laiks ir pareizs. Jo nebūtu runa atkal par sastapšanos ar sniegu vai salu un pārāk ātri vīlušies no tikko ziedošu ziedu stāvokļa uz ražas solījumiem! Labi apskatiet tos: starp rozā, kas jau ir nokrāsota, un gaismu, ko mēs ieskatāmies, šie pumpuri ir laba zīme par gardēžu persiku gaidāmo ierašanos.
Ceriņi
© J-F. MaheNe velti dārznieki ir iemācījušies vērot ceriņu ziedēšanu, pavasara vēstīšanu un galvenokārt ilgstošu siltumu, kas ir būtisks mierīgam zemes augšanas sākumam. Šeit ziedi un lapas parādās vienlaicīgi. Praktiski, lai izveidotu skaistus pušķus, sajaucot krāsas un zaļumus!
Darbs
© J-F. MaheViegls un gaisīgs koks, bērzs, pamostoties, ir vēl jo vairāk zaļumu mazā izmēra un maigās krāsas dēļ.
Lazdu rieksts
© J-F. MaheLazdu kokam ir pārsteidzoša atmoda ar nokarenām un dziļi svītrainām lapām. Dažu nedēļu laikā vēnas būs saplacinājušās, jo lapas sasniedz pieaugušo platumu.
Virdžīnijas vīteņaugs
© J-F. MaheVai akmeņi atdzīvojas? Gandrīz, tik ļoti šķiet, ka šī vecā siena ir piestiprināta pie vīnogulāja, kas iet caur to! Arī tur pelēkie zari, kurus dzīve, šķiet, bija atstājusi, atkal uzbriest un izstaro krāsainus dzinumus, kuru spars jau ir jūtams. Šķiet, ka "iekarojiet augstumus"!
Liepas
© J-F. MaheVisas ziemas garumā liepai būs saglabājušies daži pagājušās sezonas ragi. Tas to izmet tikai pavasarī, kad jaunās paaudzes pumpuri ir apstiprinājuši savu ierašanos.
Paparde
© J-F. MaheAtstāsim augsto zaru novērošanu, lai atgrieztos pie krastmalas, kur arī mostas dzīvība. Un, ja ir viens skats, ko nedrīkst palaist garām, tas ir papardes izšķilšanās, kad bumbiņās sarullētās lapas izvēršas žēlastībā un līkumos.
